- sōbrius
- soccātus
- socculus
- soccus
- socer
- socerus
- socia
- sociābilis
- sociālia
- sociālis
- sociālitās
- sociāliter
- sociātrīx
- sociennus
- societās
- socio
- socius 1
- socius 2
- sōcordia
- sōcorditer
- sōcors
- Sōcratēs
- Sōcraticī
- Sōcraticus
- socrus
- sodālicium
- sodālicius
- sodālis 1
- sodālis 2
- sodālitās
- sōdēs
- Sodoma
- Sodomītae
- Sodomītānus
- Sogdiāna
- Sogdiānī
- sōl
- Sōl
- sōlāciolum
- sōlācium
- sōlāmen
- sōlānum
- sōlānus
- sōlāris
- sōlārium
- sōlārius
- sōlātium
- sōlātor
- sōlātus 1
- sōlātus 2
- soldūrius
- soldus
- solea
- soleārius
- soleātus
- solemn-
- Solēnsēs
- soleo
- Solī
- solidāmen
- solidāmentum
- solidātio
- solidātus
- solidē
- solidēsco
- solidipēs
- soliditās
- solido
- solidum 1
- solidum 2
- solidus 1
- solidus 2
- sōliloquium
- sōlitārium
- sōlitārius
- sōlitās
- solito
- sōlitūdo
- solitum
- solitus
- solium
- sōlivagus
- sollemne
- sollemnis
- sollemnitās
- sollemniter
- sollemnizo
- sollers
- sollerter
- sollertia
- sollicitātio
- sollicitātor
- sollicitē
- sollicito
- sollicitūdo
- sollicitus
- solliferreum
- sollistimus
- sollus
- Solo
- sōlo
- >>
- soldūri|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBB (4)
- Jokantas 1936
solduriī, ōrum m [keltiškas žodis] ištikimieji, pasižadėję kunigaikščiui ypatingai ištikimai tarnauti DC devoti, quos illi soldurios appellant.
- Kuzavinis 2007
- soldūri|us, ī m [kelt.] prisíekęs karỹs; ìštikimas žmogùs; ~ī Cs ištikimíeji