- urbānus 1
- urbicapus
- urbicus
- Urbīnās
- Urbīnum
- Urbius clīvus
- urbs
- urceātim
- urceolus
- urceus
- urco
- ūrēdo
- ūrēthra
- urgēns
- urgenter
- urgeo
- Urgo
- urgueo
- Uriās
- ūrīca
- ūrīgo
- ūrīna
- ūrīnālis
- ūrīnātor
- ūrīnor
- ūrinus
- Ūrios
- urna
- urnālis
- urnārium
- urnula
- ūro
- ursa
- Ursa
- ursī
- ursīna
- ursīnus
- ursus
- urtīca
- ūrūca
- ūrus
- urvo
- urvum
- Uscāna
- Uscānēnsēs
- ūsia
- ūsio
- Usipetēs
- Usipiī
- ūsitāta
- ūsitātē
- ūsitātim
- ūsitātus
- ūsitor
- Uspē
- Uspēnsēs
- uspiam
- usquam
- ūsque 1
- ūsque 2
- ūsquequāque
- ūsquequō
- ussī
- ūssūra
- Ustīca
- ustilo
- ustio
- ustor
- ustrīna
- ustuio
- ustulo
- ustūra
- ustus
- ūsuālis
- ūsuāliter
- ūsuārius 1
- ūsuārius 2
- ūsūcapio 1
- ūsūcapio 2
- ūsūfrūctuārius
- ūsūra
- ūsūrārius
- ūsūrpābilis
- ūsūrpātio
- ūsūrpātor
- ūsūrpātōrius
- ūsūrpo
- ūsus 1
- ūsus 2
- ūsūscapio
- ūsusfrūctus
- ut 1
- ut 2
- utcumque 1
- utcumque 2
- ūtēns
- Utēns
- ūtēnsilia
- ūtēnsilis
- ūtentior
- uter 1
- >>
- ūsitāt|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LBLL (4)
- Susiję: ūsitātim
- Jokantas 1936
ūsitātus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš usitor, intens. iš utor] vartojamas, paprastas, kasdienis vocabula; verbis usitatissimis; res, via.
- Kuzavinis 2007
- ūsitāt|ē adv. [ūsitātus] (comp. ~ius Au) įprastaĩ (loquī C)