- vehiculārius
- vehiculum
- veho
- vehor
- Vējēns
- Vējentānī
- Vējentānum
- Vējentānus
- Vējentēs
- Vējento
- Vējī
- Vējovis
- vel 1
- vel 2
- Vēlābrēnsis
- Vēlābrum
- Velaeda
- vēlāmen
- vēlāmentum
- vēlāris
- vēlārium
- vēlātō
- Velaunī
- Veleda
- vēles
- Velia
- Veliēnsēs
- Veliēnsis
- vēlifer
- vēlificātio
- vēlifico
- vēlificor
- vēlificus
- Velīna
- Velīnus 1
- Velīnus 2
- Velīnus 3
- Veliocassēs
- Veliocassī
- vēlitāris
- vēlitātim
- vēlitātio
- Velīternī
- Velīternus
- vēlitor
- Velītrae
- vēlivolāns
- vēlivolus
- Vellaunodūnum
- Vellāviī
- << >>
- vēl|es, itis m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Sirvydas 1642
-
Kozacy, kozáctwo, Leuis armaturæ equites, velites. Kazokay, kazokiſte. - źołnierz lekky, kozak. Veles itis; miles leuis armaturæ. Kazakas.
-
- Jokantas 1936
- vēles, vēlitis m [cnf. vēlox] lengvaginklis kareivis užkabinėtojas †velites dicuntur expediti milites, quasi volites, id est volantes; trop. užkabinėtojas (-ja) scurra.
- Kuzavinis 2007
- vēl|es, itis m [bendrašaknis su vēlox] 1. velìtas, lengvàsis pė́stininkas puolė́jas (Romos kariuomenėje) L;2. prk. užkabinė́tojas; scurra ~es C aštrialiežùvis, pašaipū̃nas
- vēl|es, itis m [bendrašaknis su vēlox]