- vespertīlio
- vespertīna
- vespertīnus
- vesperūgo
- vesperus 1
- vesperus 2
- vespillo
- Vesta
- Vestālia
- Vestālis 1
- Vestālis 2
- vester 1
- vester 2
- vestiārium
- vestiārius 1
- vestiārius 2
- vestibulum
- vesticeps
- vesticontubernium
- vesticula
- vestīgātio
- vestīgātor
- vestīgium
- vestīgo
- vestīmentum
- Vestīnī
- Vestīnus 1
- Vestīnus 2
- vestio
- vestiplica
- vestis
- vestītor
- vestītus 1
- vestītus 2
- vestrās
- vestrī
- vestrum
- Vesulus
- Vesuvīnus
- Vesuvius
- vetera
- Vetera
- veterāmenta
- veterāmentārius
- veterānus 1
- veterānus 2
- veterāria
- veterārium
- veterārius
- veterāsco
- veterātor
- veterātōriē
- veterātōrius
- veterātrīx
- veterātus
- veterāvī
- veterēs
- veterētum
- veterīna
- veterīnae
- veterināria
- veterinārius 1
- veterinārius 2
- veterīnus
- veternōsitās
- veternōsus
- veternus 1
- veternus 2
- vetero
- vetitum
- vetitus
- veto
- Vettōnēs
- vetula
- Vetulonia
- Vetuloniēnsēs
- vetulus 1
- vetulus 2
- vetuo
- Veturia
- Veturius
- vetus
- vetusculus
- vetustās
- vetustē
- vetustēsco
- vetustor
- vetustus
- vexātio
- vexātor
- vēxī
- vexillārius
- vexillifer
- vexillum
- vexo
- VF
- via
- viābundus
- viālis
- viārius
- viāticātus
- >>
- veterāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BBLB (4)
- Jokantas 1936
veterātor, ōris m [vetus] a) pasenęs, pražilęs, prityręs, išsimiklinęs kokiame nors dalyke in causis, in disputando.b) senas vilkas, gudragalvis.
- Kuzavinis 2007
- veterāt|or, ōris m [vetus] 1. patýręs žmogùs (in litterīs AG; in prīvatīs causīs C);2. gudruõlis, sẽnas vil̃kas; sùkčius, apgavìkas Te;3. vėl. sẽnas vérgas Dig
- veterāt|or, ōris m [vetus]