- vestīgātio
- vestīgātor
- vestīgium
- vestīgo
- vestīmentum
- Vestīnī
- Vestīnus 1
- Vestīnus 2
- vestio
- vestiplica
- vestis
- vestītor
- vestītus 1
- vestītus 2
- vestrās
- vestrī
- vestrum
- Vesulus
- Vesuvīnus
- Vesuvius
- vetera
- Vetera
- veterāmenta
- veterāmentārius
- veterānus 1
- veterānus 2
- veterāria
- veterārium
- veterārius
- veterāsco
- veterātor
- veterātōriē
- veterātōrius
- veterātrīx
- veterātus
- veterāvī
- veterēs
- veterētum
- veterīna
- veterīnae
- veterināria
- veterinārius 1
- veterinārius 2
- veterīnus
- veternōsitās
- veternōsus
- veternus 1
- veternus 2
- vetero
- vetitum
- vetitus
- veto
- Vettōnēs
- vetula
- Vetulonia
- Vetuloniēnsēs
- vetulus 1
- vetulus 2
- vetuo
- Veturia
- Veturius
- vetus
- vetusculus
- vetustās
- vetustē
- vetustēsco
- vetustor
- vetustus
- vexātio
- vexātor
- vēxī
- vexillārius
- vexillifer
- vexillum
- vexo
- VF
- via
- viābundus
- viālis
- viārius
- viāticātus
- viāticum
- viāticus
- viātor
- viātōrius
- vībēx
- Vībidius
- Vibius
- vībīx
- Vībo
- Vībōnēnsis
- vibrābilis
- vibrāmen
- vibrātio
- vibrātus
- vibro
- Vibullius
- vīburnum
- Vīca Pota
- vīcānus 1
- vīcānus 2
- >>
- vetit|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: BBB (3)
- Susiję: veto; vetuo; voto
- Sirvydas 1642
-
poſzczę, Ieiuno, à cibis vetitis ſtatis diebus abſtineo. paſnikau-iu. - Zákazány, Vetitus, prohibitus, interdictus, Azuſakitas, aźudrauſtas.
-
- Kuzavinis 2007
- vetit|us, a, um 1. part. perf. iš veto;2. adj. draũdžiamas (nefās H)
- vetit|us, a, um