- vincio
- vinclum
- vinco
- vīnctio
- vīnctor
- vīnctūra
- vīnctus
- vinculātus
- vinculo
- vinculum
- Vindelicī
- Vindelicus
- vīndēmia
- vīndēmiālis
- vīndēmiātor
- vīndēmio
- vīndēmiola
- vīndēmitor
- Vindex
- vindex 1
- vindex 2
- vindicātio
- vindiciae
- vindico
- vindicta
- Vindobona
- Vindonissa
- vīnea
- vīneālis
- vīneārius
- vīneāticus
- vīneola
- vīnētum
- vīneus
- vīnibua
- vīnifer
- vīnito
- vīnitor
- vīnitōrius
- vinnulus
- vīnolentia
- vīnolentus 1
- vīnolentus 2
- vīnōsus
- vīnum
- vīnus
- vinxī
- vīn’
- vio
- viola
- violābilis
- violāceum
- violāceus
- violārium
- violārius
- violātio
- violātor
- violātrīx
- violēns
- violenter
- violentia
- violentus
- violeus
- violo
- vīpera
- vīperālis
- vīpereus
- vīperīnus
- vipio
- Vīpsānius
- Vīpstānus
- vir
- virāgo
- virātus 1
- virātus 2
- Virbius
- virectum
- virēns 1
- virēns 2
- virentia
- vireo
- vīrēs
- virēsco
- virētum
- virga
- virgātor
- virgātus
- virgētum
- virgeus
- virgidēmia
- Virgilius
- virginal
- virgināle
- virginālis
- virginārius
- virgineus
- virginitās
- virginor
- virgo
- Virgo
- virgōsus
- >>
- violābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: BBLBB (5)
- Jokantas 1936
violābilis, e lengvai įžeidžiamas *violabile numen, cor.
- Kuzavinis 2007
- violābil|is, e adj. [violo] 1. sužeĩdžiamas (cor O);2. lengvaĩ įžeĩdžiamas (nūmen V)
- violābil|is, e adj. [violo]