- dēlūsus
- dēluto
- Dēmadēs
- dēmadēsco
- dēmando
- dēmāno
- Dēmarātus
- dēmēns 1
- dēmēns 2
- dēmēnsum
- dēmēnsus
- dēmenter
- dēmentia
- dēmentio
- dēmento
- dēmeo
- dēmereo
- dēmereor
- dēmergo
- dēmeritus
- dēmersī
- dēmersio
- dēmersus
- dēmeruī
- dēmessuī
- dēmessus
- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- Dēmētrius
- dēmigrātio
- dēmigro
- dēminuo
- dēminūtio
- dēminūtīvum
- dēminūtīvus
- dēminūtus
- dēmīror
- dēmīsī
- dēmissē
- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- << >>
- dēmōnstrāt|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
dēmōnstrātor, ōris m [demonstro] nurodytojas, parodytojas.
- Kuzavinis 2007
- dēmōnstrāt|or, ōris m [dēmōnstro] 1. (pa)ródytojas (hujus ratiōnis Co);2. įródytojas, įrodinė́tojas (alicūjus reī C)
- dēmōnstrāt|or, ōris m [dēmōnstro]