- incitus 1
- incitus 2
- incīvīlis
- incīvīlitās
- incīvīliter
- inclāmātio
- inclāmito
- inclāmo
- inclārēsco
- inclēmēns
- inclēmenter
- inclēmentia
- inclīnābilis
- inclīnātio
- inclīnātus
- inclīno
- inclitus
- inclūdo
- inclūsio
- inclūsor
- inclūsus
- inclutus
- incoāctus
- incoctilia
- incoctus 1
- incoctus 2
- incōgitābilis
- incōgitāns
- incōgitantia
- incōgitātus
- incōgito
- incōgnitus
- incōgnōscibilis
- incōgnōsco
- incohātus
- incohibilis
- incoho
- incoinquinātus
- incola
- incolentēs
- incolo
- incolumis
- incolumitās
- incomitātus
- incommeābilis
- incommendātus
- incommodātio
- incommodē
- incommodesticus
- incommoditās
- << >>
- incōgitābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LLBLBB (6)
- Jokantas 1936
in-cōgitābilis, e P ir in-cōgitāns, antis T [cogito] neatidus, nepastabus, nepagalvojąs.
- Kuzavinis 2007
- incōgitābil|is, e adj. [2. in + cōgitābilis] 1. nepagalvójantis; neatidùs, nepastabùs Pl;2. vėl. neįsivaizdúojamas, neįmãnomas, nesuvókiamas A, MC
- incōgitābil|is, e adj. [2. in + cōgitābilis]