- immōlītus
- immolo
- immōrigerus
- immorior
- immoror
- immorsus
- immortālis
- immortālitās
- immortāliter
- immortuus
- immōtus
- immūgio
- immulgeo
- immunditia
- immunditiēs
- immundus
- immūnio
- immūnis
- immūnitās
- immūnītus
- immurmuro
- immūtābilis 1
- immūtābilis 2
- immūtābilitās
- immūtābiliter
- immūtātio
- immūtātus 1
- immūtātus 2
- immūtēsco
- immūto
- immūtuī
- Imp.
- impācātus
- impāctus
- impallēsco
- impār
- imparātus
- imparilis
- imparilitās
- imparitās
- impariter
- imparticipābilis
- imparticipātus
- impartio
- impassibilis
- impassibilitās
- impāstus
- impatibilis
- impatiēns
- impatienter
- >>
- impatienti|a, ae f
- Daiktavardis, 1 linksniuotė (taisyklinga), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBBLBB (6)
- Sirvydas 1642
-
Niećierpliwość, Impatientia, Nekuntribe. - Nieznoſzenie, Impatientia. Nekuntribe, neiźkintimas.
-
- Jokantas 1936
- †impatientia, ae f [impatiens] neišgalėjimas, nepajėgimas pakęsti, nekantrumas ad impatientiam dilabi T silpnumas; su gen. †aestus, †silentii.
- Kuzavinis 2007
- impatienti|a, ae f [impatiēns] 1. nepajėgìmas pakę̃sti (frīgorum PM); nekantrùmas; ~a silentiī T nesugebė́jimas tylė́ti; ~a linguae Ap liežùvio neval̃dymas;2. filos. ramùmas, beaistriškùmas (stoikų filosofijoje) Se
- impatienti|a, ae f [impatiēns]