- decumānus
- decumātēs
- dēcumbo
- decumo
- decumus
- dēcūnctor
- decūnx
- decuria
- decuriātio
- decuriātus
- decurio 1
- decurio 2
- dēcurro
- dēcursio
- dēcursus 1
- dēcursus 2
- dēcurto
- decus
- decussātim
- dēcussī
- decussis
- decusso
- decussus 1
- decussus 2
- dēcutio 1
- dēcutio 2
- dēdeceo
- dēdecor
- dēdecoro
- dēdecōrus
- dēdecus
- dedī
- dēdicātio
- dēdico
- dēdidī
- dēdidicī
- dēdignātio
- dēdignor
- dēdīsco
- dēditīcius
- dēditio
- dēditus
- dēdo
- dēdoceo
- dēdoleo
- dēdolo
- dēdūco
- dēductio
- dēductīvus
- dēductor
- << >>
- dēdec|eo, ēre, uī
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Nieprzyſtoi, Dedecet, non decet. Ne pridera.
-
- Jokantas 1936
- dē-deceo, decuī 2 nepritikti, nederėti oratorem irasci minime decet, simulare non dedecet; si quid dedeceat; *nec dominam dedecuere comae.
- Kuzavinis 2007
- dēdec|eo, ēre, uī [dē + deceo] 1. ne(pri)tìkti, nederė́ti (mōtae comae O);2. imp. ~et netiñka, nèdera C
- dēdec|eo, ēre, uī [dē + deceo]