- conjūrātus 2
- conjūro
- conjux
- cōnīventia
- cōnīveo
- cōnīxus
- conl-
- conm-
- conne-
- connītor
- connīveo
- connūb-
- connumero
- Conōn
- cōnōpeum
- cōnōpium
- cōnor
- conp-
- conquassātio
- conquasso
- conqueror
- conquestio
- conquestus 1
- conquestus 2
- conquiēsco
- conquinīsco
- conquīro
- conquīsīte
- conquīsītio
- conquīsītor
- conquīsītus
- conquīsīvī
- conquīstor
- conr-
- cōnsaepio
- cōnsaeptum
- cōnsalūtātio
- cōnsalūto
- cōnsānēsco
- cōnsanguinea
- cōnsanguineus 1
- cōnsanguineus 2
- cōnsanguinitās
- cōnsāno
- cōnsānuī
- cōnsarcino
- cōnsarcio
- cōnsaucio
- cōnsāvio
- cōnsāvior
- << >>
- conquiēsc|o, ere; quiēvī, quiētum
- Veiksmažodis, 3 asmenuotė. Skiemenys: LBLA (4)
- Jokantas 1936
con-quiēsco, quiēvī, quiētum 3
a) ilsėtis impedimenta ante iter confectum c. vetuit; ab, ex aliqua re; sub armis; meridie conquieverat prigulė.b) trop.α) neveikti, nustoti, liautis mercatorum navigatio; fletus bonorum; omnia bella.β) rasti ramybę, nurimti, nusiraminti, rasti nusiraminimą animus conquiescit; in studiis litterarum; in amici benevolentia mutua.
- Kuzavinis 2007
- conquiēsc|o, ere; quiēvī, quiētum vi [con + quiēsco] 1. ilsė́tis, atsipū̃sti (in lectō Ce); nocte ~ere Cs ilsė́tis nãktį;2. prk.1) nustóti, liáutis (nāvigātio C); imbre ~ente L líetui liáujantis; febris ~it Ce kar̃štligė praeĩna;2) nurìmti, nusiramìnti, rásti ramýbę (in studiīs C)
- conquiēsc|o, ere; quiēvī, quiētum vi [con + quiēsco]