- ēmī
- ēmico
- ēmigrātio
- ēmigro
- ēminātio
- ēminēns
- ēminentēs
- ēminentia 1
- ēminentia 2
- ēmineo
- ēminīscor
- ēminor
- ēminus
- ēmīror
- ēmīsī
- ēmissārium
- ēmissārius 1
- ēmissārius 2
- ēmissio
- ēmissus
- ēmitto
- emo
- ēmoderor
- ēmodulor
- ēmōlior
- ēmollio
- ēmolo
- ēmolumentum
- ēmoneo
- ēmorior
- ēmortuus
- ēmoveo
- Empedoclēs
- Empedocleus
- emphasis
- emphyteusis
- empīricē
- empīricī
- empīricus
- emplastrum
- emporēticus
- Emporia
- Emporiae
- Emporitānī
- emporītica
- emporium
- emporus
- ēmptīcius
- ēmptio
- ēmptito
- << >>
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum
- Veiksmažodis, 4 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LLBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Wykáſzlnąć co. Extuſſire, emoliri aliquid tuſſi, cum tuſſi exſpuere. Iſzkoſet.
-
- Kuzavinis 2007
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum dep. vt [ē + molior] 1. padarýti, atlìkti (negōtium Pl);2. sukélti (fretum Se);3. išskìrti (pituītam per nārēs Co)
- ēmōl|ior, īrī, ītus sum dep. vt [ē + molior]