- immānitās
- immansuētus
- immātūritās
- immātūrus
- immedicābilis
- immeditātē
- immemor
- immemorābilis
- immemorātus
- immendābilis
- immēnsitās
- immēnsum 1
- immēnsum 2
- immēnsus
- immerēns
- immerenter
- immergo
- immeritō
- immeritus
- immersābilis
- immersī
- immersio
- immersus
- immētātus
- immigro
- imminentia
- immineo
- imminuo
- imminūtio
- imminūtus
- immisceo
- immiserābilis
- immisericorditer
- immisericors
- immīsī
- immissio
- immissus
- immītis
- immitto
- immīxtus
- immō
- immōbilis
- immōbilitās
- immōbiliter
- immoderātē
- immoderātio
- immoderātus
- immodestē
- immodestia
- immodestus
- << >>
- immigr|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LAA (3)
- Sirvydas 1642
-
wprowadzam ſię, Immigro, commigro, Inſikrauſtau.
-
- Jokantas 1936
- im-migro 1 įsikraustyti, įkeliauti apsigyventi, įsikurti in domum et hortos; in suum locum; trop. in civitatem avaritia immigravit L.
- Kuzavinis 2007
- immigr|o, āre, āvī, ātum vi [1. in + migro] 1. įsikráustyti, atkìlti, atvỹkti (in domum suam C); apsigyvénti, įsikùrti (in suum locum C);2. prk. įsiskver̃bti, prasiskver̃bti; in rem pūblicam luxuria ~āvit L į̃ valstýbę įsìskverbė prabangà; ~āre in ingenium suum Pl gyvénti sàvo protù
- immigr|o, āre, āvī, ātum vi [1. in + migro]