- īnsimulātor
- īnsimulo
- īnsincērus
- īnsinuātio
- īnsinuo
- īnsipidus
- īnsipiēns
- īnsipienter
- īnsipientia
- īnsipio
- īnsisto
- īnsitio
- īnsitīvus
- īnsitor
- īnsitum
- īnsitus
- īnsociābilis
- īnsōlābiliter
- īnsōlātor
- īnsolēns
- īnsolenter
- īnsolentia
- īnsolēsco
- īnsolidus
- īnsolitus
- īnsōlo
- īnsolūbilis
- īnsolūbiliter
- īnsomnia
- īnsomnis
- īnsomnium 1
- īnsomnium 2
- īnsonāns 1
- īnsonāns 2
- īnsono
- īnsōns
- īnsonuī
- īnsōpītus
- īnspectio
- īnspecto
- īnspector
- īnspectus 1
- īnspectus 2
- īnspērābilis
- īnspērāns
- īnspērātē
- īnspērātō
- īnspērātus
- īnspergo
- īnspicio
- << >>
- īnsolit|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Niezwyczayny, Inuſitatus, inſuetus, inſolitus. Nepapraſtas.
-
- Jokantas 1936
- īn-solitus 3 [ptc. iš soleo] a) act. nepratęs, negudęs, neprityręs feminas in conventum virorum insolitas prodire cogis; su gen. belli, servitii; equi tumultūs insoliti L.b) pass. nepaprastas, nežinomas, svetimas res, facies, solitudo, genus pugnae, timor, mihi loquacitas.
- Kuzavinis 2007
- īnsolit|us, a, um adj. [2. in + solitus] 1. neįprãtęs, nepaprãtęs; nepatýręs, neįgùdęs S, Cs;2. neį̃prastas; nepàprastas (labor S, O); nežìnomas, svẽtimas (verbum C)
- īnsolit|us, a, um adj. [2. in + solitus]