- orthogōnius
- orthographia
- Ortōna
- ortus 1
- ortus 2
- Ortygia
- Ortygius
- oryx
- oryza
- ōs 1
- os 2
- os-
- Osca
- ōscēdo
- ōscen
- Oscēnsēs
- Oscēnsis
- Oscī
- oscillātio
- oscillo
- ōscillum 1
- oscillum 2
- ōscitābundus
- ōscitanter
- ōscitātio
- ōscitātor
- ōscito
- ōscitor
- ōsculābundus
- ōsculātio
- ōsculo
- ōsculor
- ōsculum
- Oscus
- Osī
- Osīris
- Osismī
- ōsmen
- ōsor
- ossa
- Ossa
- Ossaeus
- osseus
- ossiculum
- ossifraga
- ossifragus 1
- ossifragus 2
- ossilāgo
- ossuārium
- ossuārius
- << >>
- ōscitāti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLBA (5)
- Kuzavinis 2007
- ōscitāti|o, ōnis f [ōscito] 1. išsižiojìmas PM;2. žióvavimas, žiovulỹs Ce, PM; mieguistùmas; ~ōne alicūjus solvī Q užsikrė̃sti kienõ žióvuliu;3. nuobodýbė St
- ōscitāti|o, ōnis f [ōscito]