- imperītia
- imperito
- imperītus
- imperium
- imperjūrātus
- impermissus
- impero
- imperpetuus
- impersōnālis
- imperspicuus
- imperterritus
- impertinēns
- impertio
- impertior
- imperturbātus
- impervius
- impes
- impetibilis
- impetīginōsus
- impetīgo
- impeto
- impetrābilis
- impetrātio
- impetrātus
- impetrio
- impetro
- impetuōsē
- impetuōsus
- impetus
- impexus
- impiē
- impietās
- impiger
- impigrē
- impigritās
- impilia
- impingo
- impio
- impium
- impius 1
- impius 2
- implācābilis
- implācābilitās
- implācābiliter
- implācātus
- implacidus
- implānus
- implecto
- impleo
- implētor
- implexī
- implexus 1
- implexus 2
- implicāmentum
- implicātio
- implicātus
- implicīscor
- implicitē
- implicito
- implicitus
- implico
- implōrābilis
- implōrātio
- implōro
- implumbo
- implūmis
- impluo
- impluvia
- impluviātus
- impluvium
- impoenitēns
- impoenitentia
- impolītē
- impolītia
- impolītus
- impollūtus
- impōno
- imporco
- importābilis
- importāticius
- importo
- importūnē
- importūnitās
- importūnus
- importuōsus
- impos
- impositio
- impositīvus
- impositor
- impositus 1
- impositus 2
- impossībilis
- impossībilitās
- impostor
- impostūra
- impostus
- imposuī
- impotābilis
- impotēns
- impotenter
- impotentia
- >>
- 2. impi|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBB (3)
- Kuzavinis 2007
- 2. impi|us, ī m [1. impius] 1. bediẽvis; nedõrėlis, nesąžinìngas žmogùs C, Vlg, Eccl;2. piktadarỹs, nusikal̃tėlis Ct
- 2. impi|us, ī m [1. impius]