- pēdiculāris
- pēdiculōsus
- pediculus 1
- pēdiculus 2
- pēdis
- pedisequa
- pedisequus
- peditastellus
- peditātus
- pēditus
- Pedius
- Pedo
- pedo 1
- pēdo 2
- pedo 3
- Pedūcaeus
- pedūle
- pedūlis
- pedum
- Pedum
- pēgasārius
- Pēgasēus
- Pēgasides
- Pēgasis
- Pēgasus
- pēgī
- pēgma
- pējero
- pējor
- pējoro
- pējūro
- pējūrus
- pējus
- pelagicus
- pelagium
- pelagius
- Pelagones
- Pelagonia
- pelagum
- pelagus
- pelargonium
- Pelasgī
- Pelasgias
- Pelasgicus
- Pelasgis
- Pelasgus
- pelecānus
- Pēlēius
- Pelethronium
- Pelethronius
- Pēleus
- pēlex
- Pēliacus
- Peliadēs
- Peliās 1
- Pēlias 2
- pelicānus
- pēlicātus
- Pēlīdēs
- Pēlion
- Pēlios
- Pella
- pellācia
- Pellaeus
- pellārius
- pellāx
- pellecebrae
- pellēctio
- pellectus
- pellego
- Pellēnē
- Pellēnēnsis
- pellex
- pellēxī
- pelliārius
- pellicio
- pellicius
- pellicula
- pelliculo
- pellio
- pellis
- pellītus
- pello
- pellūceo
- pelluvium
- Pelopēius
- Pelopēus
- Pelopidae
- Peloponnēnsēs
- Peloponnēnsis
- Peloponnēsiacus
- Peloponnēsius
- Peloponnēsus
- Pelops
- Pelōrias
- pelōris
- Pelōris
- Pelōros
- pelta
- peltastae
- peltātus
- >>
- Pēl|eus, eī (~eos) m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (graikiški -eu- kamienai), vyriškoji, tikrinis. Skiemenys: LL (2)
- Jokantas 1936
Pēle͡us, eī ir eos m (acc. -ea, voc. -e͡u, abl. -eo) [Πηλεύς] Tesalijos karalius, Achilo tėvas; iš čia *Pēlīdēs, ae m P-jaus sūnus, Achilas; taip pat: Pelejaus ainis, Neoptolemas.
- Kuzavinis 2007
- Pēl|eus, eī (ir ~eos) m Pelė́jas, Tesalijos karalius, Achilo tėvas, Ct, H, O