- abstersus
- abstināx
- abstinēns
- abstinenter
- abstinentia
- abstineo
- abstitī
- absto
- abstractus
- abstraho
- abstrūdo
- abstrūsē
- abstrūsī
- abstrūsio
- abstrūsum
- abstrūsus
- abstulī
- abstulo
- absum
- absūmēdo
- absūmo
- absūmptio
- absūmptus
- absurdē
- absurditās
- absurdus
- Absyrtus
- abundāns
- abundanter
- abundantia
- abundātio
- abundē
- abundo
- abundus
- abūsio
- abūsīvē
- abūsīvus
- abūsque
- abūsus 1
- abūsus 2
- abūtor
- Abȳdēnī
- Abȳdēnus
- Abȳdus
- abyssus
- ac
- ac-
- acacia
- Acadēmia
- Acadēmicus 1
- << >>
- absurdit|ās, ātis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBL (4)
- Kuzavinis 2007
- absurdit|ās, ātis f [absurdus] vėl. 1. nedarnà Pri;2. beprasmýbė; vienì niẽkai Au etc.
- absurdit|ās, ātis f [absurdus] vėl.