- adjectus 1
- adigo
- adiī
- adimo
- adimpleo
- adimplētio
- adimplētor
- adincrēsco
- adindo
- adīnspecto
- adīnsurgo
- adinvenio
- adinventio
- adipālis
- adipāta
- adipātus
- adipeus
- adipīscor
- adipōsitās
- adipōsus
- aditālis
- aditiālis
- aditio
- adito
- aditus
- adjūdicātio
- adjūdico
- adjūero
- adjugo
- adjūmentum
- adjūncta
- adjūnctio
- adjūnctīvus
- adjūnctor
- adjūnctum
- adjūnctus
- adjungo
- adjūrāmentum
- adjūrātio
- adjūro
- adjūtābilis
- adjūto
- adjūtor
- adjūtōrium
- adjūtrīx
- adjūtus
- adjuvo
- adl-
- Admagetobriga
- admarīnus
- admātūro
- admemorātio
- admeo
- admētior
- Admētus
- admigro
- adminiculātio
- adminiculātor
- adminiculo
- adminiculor
- adminiculum
- administer
- administra
- administrātio
- administrātiōnēs
- administrātiuncula
- administrātīvus
- administrātor
- administrātōrius 1
- administrātōrius 2
- administro
- admīrābilis
- admīrābilitās
- admīrābiliter
- admīrandus
- admīrātio
- admīrātivus
- admīrātor
- admīror
- admisceo
- admīsī
- admissārius 1
- admissārius 2
- admissio
- admissor
- admissum
- admissūra
- admissus 1
- admissus 2
- admistus
- admitto
- admixtio
- admixtus
- admoderor
- admodulor
- admodum
- admoenio
- admōlior
- admomordī
- admoneo
- admonita
- >>
- admātūr|o, āre
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLLA (4)
- Jokantas 1936
ad-matūro 1 pribrandinti, paskubinti, pagreitinti defectionem.
- Kuzavinis 2007
- admātūr|o, āre vt [ad + mātūro] pribrandìnti; pagreĩtinti, paspar̃tinti (dēfectiōnem cīvitātis Cs)