- alius
- alīusmodī
- allābor
- allabōro
- allacrimo
- allambo
- allāpsus 1
- allāpsus 2
- allātro
- allātus
- allaudābilis
- allaudo
- allēc
- allēcātus
- allectātio
- allectio
- allecto
- Allēctō
- allector
- allectus 1
- allēctus 2
- allēctus 3
- allēgātio
- allēgātus
- allēgo 1
- allego 2
- allēgoria
- allevāmentum
- allevātio
- allevātor
- allēvī
- allēvo 1
- allevo 2
- allex 1
- allex 2
- allēxī
- Allia
- allicefacio
- allicio
- allīdo
- Alliēnsis
- Allīfae
- Allīfāna
- Allīfānī
- Allīfānus
- alligātio
- alligātor
- alligātūra
- alligo
- allino
- << >>
- 1. allēg|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Náſyłam do kogo. Allego ad aliquem, mitto. Siunćiu kop.
-
- Jokantas 1936
- 1. al-lēgo 1 a) pasiųsti, nusiųsti tarpininku arba pasiuntiniu (privatiniais reikalais) amicos ad aliquem arba alicui; allegati alicuius siųstieji, pasiuntiniai; et ipse ad eos accedit et homines nobiles allegat.b) trop. remtis kuo, nurodinėti ką †mandata regis sui allegant; merita sua.
- Kuzavinis 2007
- 1. allēg|o, āre, āvī, ātum vt [ad + 2. lēgo] 1. (pa)sių̃sti, nusių̃sti (tarpininką ar pasiuntinį) C;2. prk. rem̃tis (merita ergā populum Su); nurodinė́ti (exemplum PJ)
- 1. allēg|o, āre, āvī, ātum vt [ad + 2. lēgo]