- ambulātio
- ambulātiuncula
- ambulātor
- ambulātōrius
- ambulātrīx
- ambulo
- Amburbia
- amburbium
- ambūro
- ambustio
- ambustulātus
- ambustum
- ambustus
- amellus
- āmēn
- Amenānus
- āmendo
- āmēns
- āmentātio
- āmentātus
- āmentia
- āmento
- āmentum
- Ameria
- Amerīnī
- Amerīnus
- Ameriola
- ames
- Amēstratīnī
- Amēstratīnus
- Amēstratus
- amethystinus
- amethystus
- āmfrāctus
- amiantus
- amīca
- amīcālis
- amīcē
- amicīmen
- amicio
- amīciter
- amīcitia
- amīcitiēs
- amīco
- amictōrium
- amictus 1
- amictus 2
- amicuī
- amīcula
- amiculum
- amīculus
- amīcus 1
- amīcus 2
- āmigro
- Aminaea
- Aminaeus
- Amīsēnī
- āmīsī
- Amīsia
- amissa
- āmissibilis
- āmissio
- āmissus 1
- āmissus 2
- Amīsum
- Amīsus
- amita
- Amiternīnī
- Amiternīnus
- Amiternum
- Amiternus
- amitīnae
- amitīnī
- amitīnus
- āmitto
- amīxī
- amment-
- Ammiānus Mārcellīnus
- Ammōn
- Ammonītae
- amnēstia
- amnicola
- amniculus
- amnicus
- amnigena
- amnis
- amo
- āmodo
- amoebaeus
- amoena
- amoenē
- amoenitās
- amoeniter
- amoeno
- amoenus
- amol-
- āmōlior
- āmōlītio
- amōmum
- Amōn
- amor
- >>
- amīcul|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLBB (4)
- Jokantas 1936
amīculus, ī m žiūr. amīcus.
- Kuzavinis 2007
- amīcul|us, ī m [dem. iš 2. amīcus] draugẽlis, meilùtis Ct, H