- apis
- apīscor
- apium
- aplūda
- aplustra
- aplustre
- apo-
- apocalypsis
- apocha
- apoclētī
- apocopa
- apocopo
- apocryphus
- apoculo
- apodīcticus
- apodytērium
- apographon
- Apollināre
- Apollināris
- Apollineus
- Apollo
- Apollodōrus
- Apollōnia
- Apollōniātēs 1
- Apollōniātēs 2
- Apollōnidēnsēs
- Apollōniēnsēs
- Apollōniēnsis
- Apollōnis
- Apollōnius
- apologātio
- apologēticum
- apologia
- apologismus
- apologo
- apologus
- Aponus
- apophorēta
- apophthegma
- apoproēgmena
- aporia
- aporior
- aposiōpēsis
- aposphrāgisma
- apostasia
- apostata
- apostato
- apostātrīx
- apostēma
- apostolicus
- apostolus
- apostropha
- apothēca
- apotheōsis
- appāginēculī
- apparātē
- apparātio
- apparātus 1
- apparātus 2
- appārentia
- appāreo
- appāritio
- appāritor
- appāritūra
- apparo
- appectoro
- appellātio
- appellātīvus
- appellātor
- appellātōrius
- appellito
- appello 1
- appello 2
- appendīcula
- appendīx
- appendo
- Appennīnus
- appertineo
- appetēns
- appetenter
- appetentia
- appetibilis
- appetisso
- appetītio
- appetītor
- appetītrīx
- appetītus 1
- appetītus 2
- appeto
- Appia 1
- Appia 2
- Appiānī
- Appiānus 1
- Appiānus 2
- Appietās
- appingo
- Appius 1
- Appius 2
- applaudo
- applausor
- applausus 1
- >>
- apostol|us, ī m
- Daiktavardis, 2 linksniuotė (taisyklinga), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: BLBB (4)
- Sirvydas 1642
-
Apoſtoł. Apoſtolus. Apaſztałas, nuſiuntinis.
-
- Kuzavinis 2007
- apostol|us, ī m [gr.] vėl. apãštalas (vienas iš dvylikos Kristaus mokinių); skelbė́jas Eccl