- Appietās
- appingo
- Appius 1
- Appius 2
- applaudo
- applausor
- applausus 1
- applausus 2
- applicātio
- applicātus
- applicitior
- applicitus
- applico
- applōdo
- applōro
- appōno
- apporrēctus
- apportātio
- apporto
- appōsco
- appositē
- appositio
- appositum
- appositus 1
- appositus 2
- apposuī
- appōtus
- apprecor
- apprehendo
- apprehēnsibilis
- apprehēnsio
- apprehēnsus
- apprēndo
- appressī
- appressus
- appretio
- apprīmē
- apprimo
- apprīmus
- approbābilis
- approbāmentum
- approbātio
- approbātīvus
- approbātor
- approbē
- approbo
- approbus
- apprōmissor
- apprōmitto
- apprōno
- appropero
- appropinquātio
- appropinquo
- appropio
- appropriātio
- approprio
- approximo
- appūgno
- Appul-
- appulī
- appulsus 1
- appulsus 2
- appungo
- apra
- aprārius
- aprīcātio
- aprīcitās
- aprīco
- aprīcor
- aprīcum
- aprīcus
- Aprīlis 1
- Aprīlis 2
- aprīnus
- Aprōniānus
- Aprōnius
- aprūco
- aprūgna
- aprūgnus
- aps
- apsis
- apsque
- Apsus
- aptē
- aptitūdo
- apto
- aptus
- apua
- apud
- Āpulējānus
- Āpulējus
- Āpulī
- Āpūlia
- Āpūlicus
- Āpulus
- apūs
- aput
- apyron
- apyrōtus
- aqua
- aquaeductio
- >>
- approper|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBBA (4)
- Jokantas 1936
ap-propero 1 a) trans. pagreitinti, paskubinti coeptum opus L.b) intr. skubėti ad cogitatum facinus.
- Kuzavinis 2007
- approper|o, āre, āvī, ātum [ad + propero] 1. vt (pa)greĩtinti, (pa)skùbinti, (pa)spar̃tinti (coeptum opus L);2. vi (pa)skubė́ti; ~ā! Pl paskubė́k!
- approper|o, āre, āvī, ātum [ad + propero]