- assēdī
- assellātio
- assellātus
- assello
- assellor
- assenēsco
- assēnsī
- assēnsio
- assēnsor
- assēnsus 1
- assēnsus 2
- assentātio
- assentātiuncula
- assentātor
- assentātōriē
- assentātrīx 1
- assentātrīx 2
- assentio
- assentior
- assentor
- assequor
- asser
- asserculus
- assero 1
- assero 2
- assertio
- assertor
- assertōrius
- assertrīx
- asservio
- asservo
- assessio
- assessor
- assessus
- assevēranter
- assevērātio
- assevēro
- assēvī
- assībilo
- assiccēsco
- assicco
- assideo
- assīdo
- assiduē
- assiduitās
- assiduō
- assiduus 1
- assiduus 2
- assīgnātio
- assīgnātor
- assīgnifico
- assīgno
- assilio
- assimilātio
- assimilis
- assimiliter
- assimilo
- assimulātīcius
- assimulātio
- assimulātus
- assimulo
- assipondium
- assis 1
- assis 2
- assisa
- assisto
- assistrīx
- assitus 1
- assitus 2
- Assius
- asso
- associetās
- associo
- assoleo
- assolo
- assono
- Assōrīnī
- Assōrīnus
- Assōrum
- asstitī
- assubrigo
- assūdāsco
- assūdēsco
- assūdo
- assuēfacio
- assuēfīo
- Assuērus
- assuēsco
- assuētī
- assuētūdo
- assuētus
- assuēvī
- assuī
- assula
- assulātim
- assultim
- assulto
- assultus
- assum 1
- assum 2
- assūmentum
- >>
- assīgnific|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBBA (5)
- Kuzavinis 2007
- assīgnific|o, āre, āvī, ātum vt [ad + sīgnifico] 1. (pa)liùdyti, (pa)réikšti, (pa)skélbti (olim aliquid nōn fuisse Vr);2. gram. réikšti, žymė́ti (cāsūs, tempora Vr)
- assīgnific|o, āre, āvī, ātum vt [ad + sīgnifico]