- Atīliānus
- Atīlius
- Ātīna
- Ātīnās
- Ātīnātēs
- Ātīnius
- Atintānēs
- Atintānia
- Atius
- Atlāns
- Atlantēus
- Atlantiadēs
- Atlanticus
- Atlantis
- Atlās
- atomus 1
- atomus 2
- atque
- atquī
- atquīn
- ātrāmentārium
- ātrāmentum
- Ātrātus
- ātrātus
- Atrax
- Atrebatēs
- Atreus
- ātriārius
- ātricolor
- Atrīdēs
- ātriēnsis
- ātriolum
- atriplex
- ātritās
- ātrium
- atrōcitās
- atrōciter
- Atropatēnē
- Atropos
- atrōx
- Atta
- atta
- attāctus 1
- attāctus 2
- attagēn
- attagēna
- Attalēnsēs
- Attalīa
- Attalicus
- Attalus
- attamen
- attāminātio
- attāmino
- attat
- attatae
- attegia
- attemperātē
- attempero
- attempto
- attendo
- attentē
- attentio
- attento
- attentus
- attenuāte
- attenuātio
- attenuātus
- attenuo
- attermino
- attero
- atterrāneus
- attestātio
- attestātor
- attestātus
- attestor
- attexo
- Attiānus
- Attica
- Atticē
- atticisso
- Atticus 1
- Atticus 2
- attigī
- attigo
- attiguus
- Attila
- attīnctus
- attineo
- attingo
- attinguo
- Attis
- attitulo
- Attius
- attolero
- attolo
- attondeo
- attonitē
- attonitus 1
- attonitus 2
- attono
- attōnsio
- >>
- attamen
- Jungtukas. Skiemenys: LBB (3)
- Sirvydas 1642
-
Wſzákźe, wſzákźe iednák. Tamen, attamen. Wienok.
-
- Daukantas 1838
- Attamen, bet.
- Jokantas 1936
- at-tamen conjunct. betgi, tačiau.
- Kuzavinis 2007
- attamen conj. [at + tamen] bètgi, tačiaũ; vìs dėlto C, Se