- Bidīnus
- Bidis
- bīduum
- bīduus
- biennālis
- biennis
- biennium
- bifāriam
- bifārius
- bifer
- bifidus
- biforis
- bifōrmātus
- bifōrmis
- biforus
- bifrōns
- bifurcor
- bifurcum
- bifurcus
- bīga
- bigamus
- bīgātus 1
- bīgātus 2
- bigemmis
- bigener
- Bigerra
- Bigerriōnes
- bijugī
- bijugis
- bijugus
- bilānx
- Bilbilis
- bilbio
- bilbo
- bilībra
- bilībre
- bilībris
- bilinguis
- bilinguitās
- bīlior
- bīliōsus
- bīlis
- bilīx
- bilūstris
- bilychnis
- bimaris
- bimarītus
- bimāter
- bīmātus
- bimembrēs
- bimembris
- bimēstris
- bimeter
- bīmulus
- bīmus
- bīnārius
- Bingium
- bīnī
- bīnio
- binoctium
- binōminis
- bīnus
- Biōn
- Biōnēus
- bipālium
- bipalmis
- bipartio
- bipartior
- bipartitio
- bipartītō
- bipartītus
- bipatēns
- bipedālis
- bipedēs
- bipennifer
- bipennis 1
- bipennis 2
- bipert-
- bipēs
- birēmis 1
- birēmis 2
- bis
- bisaccium
- Bīsaltae
- Bīsaltēs
- Bīsaltia
- Bīsaltica
- Bīsaltis
- Bisanthē
- bisellium
- bisextīlis
- bisextus 1
- bisextus 2
- bisōn
- bissext-
- bissyllabus
- Bistones
- Bistonia
- Bistonis
- Bistonius
- bisulcis
- >>
- bimembr|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: BLB (3)
- Jokantas 1936
bi-membris, e [membrum] dvejopanaris, dvejopos išvaizdos *forma kentaurų (pusiau žmogus, pusiau arklys); subst. *bimembrēs, ium m kentaurai.
- Kuzavinis 2007
- bimembr|is, e adj. [bis + membrum] dvikū̃nis, dviejų̃ pavìdalų (Centaurus V)