- contexta
- contextē
- contextim
- contextio
- contextor
- contextus 1
- contextus 2
- contexuī
- conticeo
- conticēsco
- conticinium
- conticīsco
- conticuī
- contigī
- contīgnātio
- contīgno
- contiguus
- continctus
- continēns 1
- continēns 2
- continenter
- continentia 1
- continentia 2
- continentīvus
- contineo
- contingo 1
- contingo 2
- continuātio
- continuātus
- continuī
- continuitās
- continuo 1
- continuō 2
- continuus 1
- continuus 2
- continxī
- cōntio
- cōntiōnābundus
- cōntiōnālis
- cōntiōnārius
- cōntiōnātor
- cōntiōnātōrius
- cōntiōnor
- contīro
- cōntiuncula
- contogātus
- contollo
- contomonobolon
- contonat
- contorqueo
- contortē
- contortio
- contortor
- contortulus
- contortus
- contrā 1
- contrā 2
- contractē
- contractio
- contractiuncula
- contracto
- contractūra
- contractus 1
- contractus 2
- contrādīco
- contrādictio
- contrādictor
- contrādictōrius
- contrādictus
- contrādīxī
- contraho
- contrāpōno
- contrāpositum
- contrāriē
- contrārietās
- contrārior
- contrārium
- contrārius 1
- contrārius 2
- contrāxī
- contrectātio
- contrecto
- contremēsco
- contremīsco
- contremo
- contremulus
- contribuo
- contribūtio
- contribūtus
- contrīsto
- contrītio
- contrītus
- contrīvī
- contrōversia
- contrōversiālis
- contrōversiōsus
- contrōversor
- contrōversum
- contrōversus
- contrucīdo
- contrūdo
- >>
- contort|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Sirvydas 1642
-
záwikłanie, (aduerbi:) Contortè, implicitè, perplexè, aźupayniotay.
-
- Jokantas 1936
- contortus (adv. -ē su comp.) [ptc. iš contorqueo] a) supainiotas, painus, išpūstas, pagražintas sophisma.b) smarkus, stipras, jėgingas oratio.
- Kuzavinis 2007
- contort|ē adv. [contortus] (comp. ~ius C) nenatūraliaĩ; paĩniai, suktaĩ (dīcere J, C)