- dēfēnso
- dēfēnsor
- dēfēnstrīx
- dēfēnsus
- dēferbuī
- dēfero
- dēfervēfacio
- dēferveo
- dēfervēsco
- dēfessus
- dēfetīg-
- dēfetīscentia
- dēfetīscor
- dēficio
- dēfīctus
- dēfīgo
- dēfindo
- dēfingo
- dēfīnio
- dēfīnītē
- dēfīnītio
- dēfīnītīvus
- dēfīnītō
- dēfīnītus
- dēfīnxī
- dēfīo
- dēfīxī
- dēfīxus
- dēflagrātio
- dēflagro
- dēflammo
- dēflecto
- dēfleo
- dēflexī
- dēflexus 1
- dēflexus 2
- dēflo
- dēfloccātus
- dēflōrātio
- dēflōreo
- dēflōrēsco
- dēflōro
- dēflōruī
- defluo
- dēfluus
- dēfodio
- dēfore
- dēfōrmātio
- dēfōrmia
- dēfōrmis
- dēfōrmitās
- dēfōrmiter
- dēfōrmo
- dēfossus
- dēfrāctus
- dēfraudātor
- dēfraudo
- dēfrēgī
- dēfrēnātus
- dēfricātio
- dēfrico
- dēfrīgēsco
- dēfringo
- dēfrīxī
- dēfrūdo
- dēfrūsto
- dēfrūstror
- dēfūdī
- dēfuga
- dēfugio
- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- dēfutūrus
- dēgener
- dēgenero
- dēgero
- dēgī
- dēglūbo
- dēgluttio
- dēgo
- dēgradātio
- dēgrado
- dēgrandinat
- dēgravo
- dēgredior
- dēgrunnio
- dēgustātio
- dēgusto
- dēhibeo
- dehinc
- dehisco
- dehonestāmentum
- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- >>
- dēfōrmit|ās, ātis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLBL (4)
- Sirvydas 1642
-
ſproſność, Turpitudo, deformitas, impuritas, fæditas. Biauribe. - ſzpetność, Fæditas, deformitas, Biauribe.
-
- Jokantas 1936
- dēfōrmitās, ātis f [deformis] bjaurumas, šlykštumas †oris, corporis, animi; trop. nepadorumas, begėdiškumas, bjaurumas †rei.
- Kuzavinis 2007
- dēfōrmit|ās, ātis f [dēfōrmis] 1. bjaurùmas, darkùmas, šlykštùmas (corporis C, Se);2. prk. iškrypìmas, sugedìmas C; gė́da, negarbė̃ rhH
- dēfōrmit|ās, ātis f [dēfōrmis]