- dēfūdī
- dēfuga
- dēfugio
- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- dēfutūrus
- dēgener
- dēgenero
- dēgero
- dēgī
- dēglūbo
- dēgluttio
- dēgo
- dēgradātio
- dēgrado
- dēgrandinat
- dēgravo
- dēgredior
- dēgrunnio
- dēgustātio
- dēgusto
- dēhibeo
- dehinc
- dehisco
- dehonestāmentum
- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- Dēianīra
- dējicio
- Dēidamīa
- dējēcī
- dējectio
- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- deinceps 1
- deinceps 2
- deinde
- deintus
- Dēionidēs
- Dējotarus
- << >>
- dēgust|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Kuzavinis 2007
- dēgust|o, āre, āvī, ātum vt [dē + gusto] 1. ragáuti, mėgìnti (vīnum Ca);2. prk.1) susipažìnti (litterās Q); pažìnti (hanc vītam C); ex eā ōrātiōne licet pauca ~ēs C léisk tavè trùputį supažìndinti sù tà kalbà;2) patìrti; ~āre eandem fortūnam C patìrti tą̃ pãčią láimę;3) trùputį paliẽsti (rem Q)
- dēgust|o, āre, āvī, ātum vt [dē + gusto]