- dēfuī
- dēfūnctōrius
- dēfūnctus 1
- dēfūnctus 2
- dēfūnctus 3
- dēfundo
- dēfungor
- dēfūsus
- dēfutūrus
- dēgener
- dēgenero
- dēgero
- dēgī
- dēglūbo
- dēgluttio
- dēgo
- dēgradātio
- dēgrado
- dēgrandinat
- dēgravo
- dēgredior
- dēgrunnio
- dēgustātio
- dēgusto
- dēhibeo
- dehinc
- dehisco
- dehonestāmentum
- dehonesto
- dehortātio
- dehortor
- Dēianīra
- dējicio
- Dēidamīa
- dējēcī
- dējectio
- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- deinceps 1
- deinceps 2
- deinde
- deintus
- Dēionidēs
- Dējotarus
- deipara
- Dēiphobē
- Dēiphobus
- << >>
- dehinc
- Prieveiksmis. Skiemenys: BL (2)
- Kuzavinis 2007
- dehinc adv. [dē + hinc] 1. ìš čià; toliaũ; Aegyptus ~ Syria T Egìptas, toliaũ Sìrija;2. nuõ dabar̃, nuõ šiõl; nuõ tadà, nuõ tõ laĩko; põ tõ, paskuĩ; ~ talia fātur V põ tõ jìs taĩp kal̃ba;3. todė̃l; taĩgi, tàd; ~ postulo, ut ... Te todė̃l àš reikaláuju, kàd ...
- dehinc adv. [dē + hinc]