- dējecto
- dējectus 1
- dējectus 2
- dējero
- dein
- deinceps 1
- deinceps 2
- deinde
- deintus
- Dēionidēs
- Dējotarus
- deipara
- Dēiphobē
- Dēiphobus
- dējugis
- dējugo
- dējungo
- dējūro
- dējuvo
- dēlābor
- dēlacero
- dēlacrimātio
- dēlacrimo
- dēlambo
- dēlāmentor
- dēlāpsus 1
- dēlāpsus 2
- dēlasso
- dēlātio
- dēlāto
- dēlātor
- dēlātōrius
- dēlātro
- dēlātūra
- dēlātus
- dēlēbilis
- dēlectābilis
- dēlectābiliter
- dēlectāmentum
- dēlectātio
- dēlecto
- dēlectus 1
- dēlectus 2
- dēlēgātio
- dēlēgī
- dēlēgo
- dēlēnificus
- dēlēnīmentum
- dēlēnio
- dēlēnītor
- << >>
- dēlāment|or, ārī
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LLLB (4)
- Jokantas 1936
dē-lāmentor 1 apverkti †natam ademptam.
- Kuzavinis 2007
- dēlāment|or, ārī dep. vt [dē + lāmentor] skų́stis; apver̃kti (nātam ademptam O)