- dēlocātio
- dēlongē
- Dēlos
- Delphī
- Delphicus
- delphīn
- delphinium
- delphīnus
- delta
- dēlūbrum
- dēlucto
- dēluctor
- dēlūdifico
- dēlūdo
- dēluī
- dēlumbis
- dēlumbo
- dēluo
- dēlūsī
- dēlūsio
- dēlūsus
- dēluto
- Dēmadēs
- dēmadēsco
- dēmando
- dēmāno
- Dēmarātus
- dēmēns 1
- dēmēns 2
- dēmēnsum
- dēmēnsus
- dēmenter
- dēmentia
- dēmentio
- dēmento
- dēmeo
- dēmereo
- dēmereor
- dēmergo
- dēmeritus
- dēmersī
- dēmersio
- dēmersus
- dēmeruī
- dēmessuī
- dēmessus
- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- << >>
- dēmand|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
dē-mando 1 patikėti kam, pavesti, perduoti pueros curae alicuius L; curam legatorum tribunis L; coniuges insulis.
- Kuzavinis 2007
- dēmand|o, āre, āvī, ātum vt [dē + mando] pavèsti, patikė́ti, pérduoti (puerōs cūrae paedagōgī L); ~āre conjūgēs līberōsque abditīs īnsulīs Ju paslė̃pti žmónas ir̃ vaikùs nuošaliosè salosè