- dēlīnio
- dēlīnītio
- dēlinquo
- dēlīnxī
- dēliquēsco
- dēlīquī
- dēliquiae
- dēliquio
- dēliquium
- dēliquo
- dēliquus
- dēlīrāmentum
- dēlīrātio
- dēlīrium
- dēlīro
- dēlīrus
- dēlitēsco
- dēlītigo
- dēlitīsco
- dēlituī
- Dēlium
- Dēlius 1
- Dēlius 2
- dēlocātio
- dēlongē
- Dēlos
- Delphī
- Delphicus
- delphīn
- delphinium
- delphīnus
- delta
- dēlūbrum
- dēlucto
- dēluctor
- dēlūdifico
- dēlūdo
- dēluī
- dēlumbis
- dēlumbo
- dēluo
- dēlūsī
- dēlūsio
- dēlūsus
- dēluto
- Dēmadēs
- dēmadēsco
- dēmando
- dēmāno
- Dēmarātus
- dēmēns 1
- dēmēns 2
- dēmēnsum
- dēmēnsus
- dēmenter
- dēmentia
- dēmentio
- dēmento
- dēmeo
- dēmereo
- dēmereor
- dēmergo
- dēmeritus
- dēmersī
- dēmersio
- dēmersus
- dēmeruī
- dēmessuī
- dēmessus
- dēmētior
- dēmeto
- Dēmētriacus
- Dēmētrias
- Dēmētrius
- dēmigrātio
- dēmigro
- dēminuo
- dēminūtio
- dēminūtīvum
- dēminūtīvus
- dēminūtus
- dēmīror
- dēmīsī
- dēmissē
- dēmissio
- dēmissus
- dēmītigo
- dēmitto
- dēmiūrgus
- dēmo
- Dēmocharēs
- dēmocratīa
- Dēmocritēa
- Dēmocritēus 1
- Dēmocritēus 2
- Dēmocritīus
- Dēmocritus
- dēmogrammateus
- dēmōlio
- dēmōlior
- dēmōlītio
- dēmōlītor
- >>
- 1. dēm|ēns, entis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LL (2)
- Sirvydas 1642
-
zápamiętały, Alienatus mente, amens, demens, Marſzus, padukis.
-
- Jokantas 1936
- dē-mēns, entis (adv. -enter) su comp. ir sup. beprotiškas, paikas, pamišęs, pusiutęs. padūkęs, patrakęs temeritas dementissima, consilium; dementis est su inf.
- Kuzavinis 2007
- 1. dēm|ēns, entis adj. [dē + mēns] (comp. ~entior C, sup. ~entissimus C) beprõtiškas (cōnsilium C); beprõtis, pamìšęs (Orestēs H)