- dērīvātīvus
- dērīvo
- dērōdo
- dērogātio
- dērogo
- dērōsus
- Dertōna
- dēruī
- dēruncino
- dēruo
- dērupta
- dēruptus
- dērutus
- Dēs.
- dēsacro
- dēsaevio
- dēsalto
- dēscendo
- dēscēnsio
- dēscēnsus 1
- dēscēnsus 2
- dēscīsco
- dēscobīno
- dēscrībo
- dēscrīptē
- dēscrīptio
- dēscrīptiōnālis
- dēscrīptiuncula
- dēscrīptīvus
- dēscrīptor
- dēscrīptus
- dēscrobo
- dēsculpo
- dēseco
- dēsecro
- dēsectio
- dēsectus
- dēsecuī
- dēsēdī
- dēsenēsco
- dēsero 1
- dēsero 2
- dēserpo
- dēserta
- dēsertio
- dēsertitūdo
- dēsertor
- dēsertrīx
- dēsertum
- dēsertus
- << >>
- dēscrīptē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LLL (3)
- Jokantas 1936
dēscrīptus 3 (adv. -ē) su comp. [ptc. iš describo] tinkamai suskirstytas, įrengtas, sutvarkytas, harmoniškas ordo verborum; naturā nihil est descriptius.
- Kuzavinis 2007
- dēscrīptē adv. [dēscrīptus] tiñkamai, nustatýta tvarkà C