- dēspicātio
- dēspicātus 1
- dēspicātus 2
- dēspicientia
- dēspicio
- dēspicor
- dēspoliātio
- dēspoliātor
- dēspolio
- dēspondeo
- dēspōnsātio
- dēspōnso
- dēspōnsus
- dēspuī
- dēspūmo
- dēspuo
- dēspūtum
- dēsquamo
- dēsterno
- dēstico
- dēstillātio
- dēstillo
- dēstina
- dēstināta
- dēstinātio
- dēstinātum
- dēstino
- dēstitī
- dēstituo
- dēstitus
- dēstitūtio
- dēstitūtus
- dēstrātus
- dēstrāvī
- dēstrictus
- dēstringo
- dēstrūctio
- dēstrūctīvus
- dēstrūctor
- dēstrūctus
- dēstruo
- dēsubitō
- dēsūbulo
- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- << >>
- dēstināti|o, ōnis f
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), moteriškoji, bendrinis. Skiemenys: LBLBA (5)
- Jokantas 1936
dēstinātio, ōnis f [destino] nustatymas, paskyrimas partium L; †destinationis meae documentum pasiryžimas.
- Kuzavinis 2007
- dēstināti|o, ōnis f [dēstino] 1. paskyrìmas (cōnsulum PJ);2. nutarìmas, sprendìmas T
- dēstināti|o, ōnis f [dēstino]