- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- dēterminātio
- dētermino
- dētero
- dēterreo
- dēterrimus
- dēterritus
- dēterruī
- dētersī
- dētersio
- dētersus
- dētestābilis
- dētestātio
- dētestātus
- dētestor
- dētēxī
- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- << >>
- dētermin|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Sirvydas 1642
-
Grániczę, Termino, limito, determino. Sienu darau, rubeźioiu. - Mierzę ábo miárkuię co czym, ſądze o czym, z czego. Metior, pondero, æſtimo, determino. Seyku, meſtuo-iu iſzmoniu.
- Náznáczam, Aſſigno, annoto, determino, conſtituo. Paźimiu, źiminu.
-
- Jokantas 1936
- dē-termino 1 atriboti, atskirti, baigti regiones ab oriente ad occasum L; trop. †oratorum aetatem.
- Kuzavinis 2007
- dētermin|o, āre, āvī, ātum vt [dē + termino] 1. apibrė́žti, nustatýti ribàs; atribóti, atskìrti (regiōnēs L); baĩgti C;2. prk. nustatýti (ōrātōrum aetātem C); paskìrti (diem jējūniī Ter)
- dētermin|o, āre, āvī, ātum vt [dē + termino]