- dēsūdāsco
- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- dēterminātio
- dētermino
- dētero
- dēterreo
- dēterrimus
- dēterritus
- dēterruī
- dētersī
- dētersio
- dētersus
- dētestābilis
- dētestātio
- dētestātus
- dētestor
- dētēxī
- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- dētrīmentum
- dētrītus 1
- dētrītus 2
- dētrīvī
- dētrūdo
- dētruncātio
- dētrunco
- dētrūsī
- dētrūsio
- dētrūsus
- dētulī
- dētumēsco
- dētundo
- dēturbo
- dēturpo
- Deucaliōn
- Deucaliōnēus
- deūnx
- deūro
- deus
- deussī
- deustio
- deustus
- deūtor
- dēvāsto
- dēveho
- dēvello
- dēvēlo
- dēveneror
- dēvenio
- dēverbero
- dēverbium
- dēversor 1
- dēversor 2
- >>
- dētond|eo, ēre; tondī, tōnsum
- Veiksmažodis, 2 asmenuotė. Skiemenys: LLBA (4)
- Susiję: dētōnsus
- Sirvydas 1642
-
Poſtrzygam, Tondeo, detondeo, Pakirpu.
-
- Jokantas 1936
- dē-tondeo, tondī, tōnsum 2 nukirpti, nupjauti oves P, †comas; trop. *frondes detonsae frigore.
- Kuzavinis 2007
- dētond|eo, ēre; tondī, tōnsum vt [dē + tondeo] 1. nukir̃pti (capillōs Se; ovēs Ca); nupjáuti, apipjáustyti (virgulta Co);2. prk. nuė́sti; grāmina vaccae ~ent Ne kárvės nuė́da žõlę; frondēs dētōnsae frīgore O šal̃čio pakąstì lãpai
- dētond|eo, ēre; tondī, tōnsum vt [dē + tondeo]