- dēsūdātio
- dēsūdēsco
- dēsūdo
- dēsuēfacio
- dēsuēfīo
- dēsuēsco
- dēsuētūdo
- dēsuētus
- dēsuēvī
- dēsultor
- dēsultōrius
- dēsultūra
- dēsultus
- dēsuluī
- dēsum
- dēsūmo
- dēsuper
- dēsurgo
- dēsursum
- dētēctio
- dētēctor
- dētego
- dētendo
- dētentio
- dētentus 1
- dētentus 2
- dētergeo
- dētergo
- dēterior
- dēteriōro
- dēterius
- dēterminābilis
- dēterminātio
- dētermino
- dētero
- dēterreo
- dēterrimus
- dēterritus
- dēterruī
- dētersī
- dētersio
- dētersus
- dētestābilis
- dētestātio
- dētestātus
- dētestor
- dētēxī
- dētexo
- dētineo
- dētondeo
- dētono
- dētōnsio
- dētōnso
- dētōnsus
- dētorno
- dētorqueo
- dētractātio
- dētractātor
- dētractio
- dētracto
- dētractor
- dētraho
- dētrectātio
- dētrectātor
- dētrecto
- dētrīmentōsus
- dētrīmentum
- dētrītus 1
- dētrītus 2
- dētrīvī
- dētrūdo
- dētruncātio
- dētrunco
- dētrūsī
- dētrūsio
- dētrūsus
- dētulī
- dētumēsco
- dētundo
- dēturbo
- dēturpo
- Deucaliōn
- Deucaliōnēus
- deūnx
- deūro
- deus
- deussī
- deustio
- deustus
- deūtor
- dēvāsto
- dēveho
- dēvello
- dēvēlo
- dēveneror
- dēvenio
- dēverbero
- dēverbium
- dēversor 1
- dēversor 2
- dēversōriolum
- >>
- dēton|o, āre, uī
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LBA (3)
- Sirvydas 1642
-
Odegrzmiało, Detonuit. Atgraude.
-
- Jokantas 1936
- *dē-tono, tonuī 1 a) nugriausti, nutrenkti.b) liautis griaudus, nebegriausti; trop. išsitrankyti *Aeneas nubem belli, dum detonet omnis, sustinet.
- Kuzavinis 2007
- dēton|o, āre, uī vi [dē + tono] 1. nugriáusti (Juppiter O); prapliùpti (procellae So); šė̃lti (tempestās Fl);2. liáutis griáudus, nebegriáusti V;3. prk. išsitrankýti, nebešė̃lti, nurìmti Pt
- dēton|o, āre, uī vi [dē + tono]