- dīlūculat
- dīlūculum
- dīlūdium
- dīluo
- dīlūtio
- dīlūtum
- dīlūtus
- dīluviālis
- dīluviēs
- dīluvio 1
- dīluvio 2
- dīluvium
- dīlūxī
- dīmachae
- dīmadēsco
- dīmāno
- dīmēnsio
- dīmēnsor
- dīmēnsum
- dīmēnsus
- dimeter
- dīmētiēns
- dīmētior
- dīmēto
- dīmētor
- dīmicātio
- dīmico
- dīmidia
- dīmidiātio
- dīmidiātus
- dīmidietās
- dīmidio
- dīmidium
- dīmidius
- dīminuo
- dīminūt-
- dīminūtio
- dīminūtus
- dīmīsī
- dīmissio
- dīmissor
- dīmissōrius
- dīmissus
- dīmitto
- dīmoveo
- Dīnarchus
- Dindyma
- Dindymēnē
- Dindymus
- Dīno
- << >>
- dīmēt|or, ārī, ātus sum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė, deponentinis. Skiemenys: LLB (3)
- Jokantas 1936
dī-mēto 1 ir dī-mētor 1 atmatuoti, atriboti, pažymėti locum castris L; cursus siderum.
- Kuzavinis 2007
- dīmēt|o, āre, āvī, ātum vt ir dīmēt|or, ārī, ātus sum dep. vt [dis + 2. mēto(r)] išmatúoti, atmatúoti, nužymė́ti; ~āre locum castrīs L nužymė́ti viẽtą stovỹklai