- dissīgno
- dissilio
- dissimilis
- dissimiliter
- dissimilitūdo
- dissimulanter
- dissimulantia
- dissimulātio
- dissimulātor
- dissimulo
- dissipābilis
- dissipātio
- dissipātus
- dissipo
- dissitus
- dissociābilis
- dissociātio
- dissocio
- dissolūbilis
- dissolūtē
- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- dissors
- dissuādeo
- dissuāsio
- dissuāsor
- dissuāsōrius
- dissuāsus
- dissuī
- dissulto
- dissultus
- dissuo
- dissupo
- dissūtus
- distābēsco
- distaedet
- distantia
- distendo
- distentio
- distentus 1
- distentus 2
- distentus 3
- distermino
- distichon
- distīnctē
- distīnctio
- distīnctīvus
- distīnctus 1
- << >>
- dissuās|or, ōris m
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji, bendrinis. Skiemenys: LLB (3)
- Sirvydas 1642
-
odradzaiacy, Diſſuaſor, diſſuaſorius. Atkalbineius.
-
- Jokantas 1936
- dissuāsor, ōris m [dissuadeo] atkalbinėtojas legis.
- Kuzavinis 2007
- dissuās|or, ōris m [dissuādeo] atkalbinė́tojas; ~or alicūjus reī C pasisãkantis priẽš ką̃ nórs