- dissolūtio
- dissolūtus
- dissolvo
- dissonus
- dissors
- dissuādeo
- dissuāsio
- dissuāsor
- dissuāsōrius
- dissuāsus
- dissuī
- dissulto
- dissultus
- dissuo
- dissupo
- dissūtus
- distābēsco
- distaedet
- distantia
- distendo
- distentio
- distentus 1
- distentus 2
- distentus 3
- distermino
- distichon
- distīnctē
- distīnctio
- distīnctīvus
- distīnctus 1
- distīnctus 2
- distineo
- distinguo
- distinuī
- distīnxī
- disto
- distorqueo
- distortio
- distortor
- distortus
- distractio
- distractus
- distraho
- distribuo
- distribūtē
- distribūtio
- distribūtīvus
- distribūtor
- distribūtus
- districtio
- districtus 1
- districtus 2
- distringo
- distulī
- disturbātio
- disturbo
- dīte
- dītēsco
- dīthyrambicus
- dīthyrambus
- dītiae
- dītifico
- ditio
- dītior
- Dītis
- dītis 1
- dītis 2
- dītissimus
- dītius
- dīto
- diū 1
- diū 2
- dīum
- diūrēticus
- diurnārius
- diurnātim
- diurnē
- diurno
- diurnum
- diurnus
- dīus 1
- diūs 2
- diūtinē
- diūtinus
- diūtissimē
- diūtius
- diūturnitās
- diūturnus
- dīva
- Dīvālia
- dīvārico
- dīvello
- dīvēnditio
- dīvēndo
- dīverbero
- dīverbium
- dīversē
- dīversitās
- dīversor
- dīversōrium
- dīversus
- dīverticulum
- >>
- 1. district|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LLB (3)
- Susiję: distringo
- Jokantas 1936
districtus 3 su comp. [ptc. iš distringo] daugeriopai užimtas, sutrukdytas bellis N, ancipiti contentione, iudicio; a causis.
- Kuzavinis 2007
- 1. district|us, a, um 1. part. perf. iš distringo;2. adj. (comp. ~ior C) labaĩ užsiė̃męs (bellīs N)
- 1. district|us, a, um