- ērōdo
- ērogātio
- ērogito
- ērogo
- ērōsī
- ērōsio
- ērōsus
- erōticus
- errābundus
- errāticus
- errātio
- errātor
- errātum
- errātus
- erro 1
- erro 2
- errōneus
- error
- ērubēscentia
- ērubēsco
- ērūca
- ērūctātio
- ēructo
- ērudio
- ērudītē
- ērudītio
- ērudītus
- ērūgātio
- ērūgo
- ērumpo
- ērunco
- ēruo
- ērūpī
- ēruptio
- ēruptor
- ēruptus
- erus
- ērutus
- ervum
- Erycīna
- Erycīnus
- Erycus
- Erymanthis
- Erymanthius
- Erymanthus
- ēryngium
- Erysichtōn
- Erythēa
- Erythēis
- Erythrae
- << >>
- ērudīt|ē
- Prieveiksmis. Skiemenys: LBLL (4)
- Jokantas 1936
ērudītus 3 (adv. -ē) su comp. ir sup. [ptc. iš erudio] mokytas, išmokytas, išmokslintas, išmiklintas, mokslingas eruditissimus disciplina iuris; oratio pagal iškalbos taisykles; tempora, saecula; eruditius disputare.
- Kuzavinis 2007
- ērudīt|ē adv. [ērudītus] (comp. ~ius C, sup. ~issimē PJ) móksliškai, mokslìngai, puĩkiai (dīcere PJ; scrībere C)