- grundio
- grundītus
- grunnio
- grunnītus
- gruo
- grūs
- gryllus
- Grȳnēus
- Grȳnium
- grȳps
- gubernābilis
- gubernāclum
- gubernāculum
- gubernātio
- gubernātor
- gubernātrīx
- guberno
- gula
- gulo
- gulōsē
- gulōsus
- gumia
- gumma
- gummātus
- gummi
- gummino
- gumminus
- gummītio
- gummōsus
- gurdus
- gurges
- gurgulio 1
- gurgulio 2
- gurgustiolum
- gurgustium
- gūrus
- gustābilis
- gustātio
- gustātor
- gustātōrium
- gustātōrius
- gustātus
- gusto
- gustus
- Gutōnēs
- gutta
- guttātim
- guttātus
- guttula
- guttulus
- guttur
- gutturnium
- gutturōsus
- guttus
- gūtus
- Gyara
- Gyaros
- Gyās
- Gȳgaeus
- Gȳgēs
- Gylippus
- gymnas
- gymnasiarchus
- gymnasium
- gymnasticus
- gymnicus
- gynaecēum
- gynaecīum
- gynaecōnītis
- Gyndēs
- gypseus
- gypso
- gypsophila
- gypsum
- gȳrātus
- gyrgillus
- gyrīnus
- gȳro
- gȳrus
- Gythēum
- Gythīum
- H
- hā
- habēna
- habentia
- habeo
- habilis
- habilitās
- habiliter
- habitābilis
- habitāculum
- habitantēs
- habitātio
- habitātiuncula
- habitātor
- habitātrīx
- habitio
- habito
- habitūdo
- habituor
- habiturio
- >>
- guttur, is n (m)
- Daiktavardis, 3 linksniuotė (priebalsinis tipas), vyriškoji arba niekatroji, bendrinis. Skiemenys: LB (2)
- Kuzavinis 2007
- guttur, is n (kartais m Pl, Vr) 1. gerklė̃ Ce, Se; ◊ ~ frangere H nusùkti sprándą;2. gurklỹs; ~ tumidum J stóras (pàpūstas) gurklỹs;3. prk. valgùmas, ėdrùmas; besotỹstė J
- guttur, is n (kartais m Pl, Vr)