- inambulātio
- inambulo
- inamoenus
- ināne
- ināniae
- inanimātus
- inānīmentum
- inanimus
- inānio
- inānis
- inānitās
- ināniter
- inapparātio
- inaquōsus
- inarātus
- inārdēsco
- inārēsco
- inargentātus
- inargūtē
- Īnarimē
- inārsī
- inartificiālis
- ināruī
- inassuētus
- inattenuātus
- inaudāx
- inaudio
- inaudītus 1
- inaudītus 2
- inaugurātio
- inaugurātō
- inauguro
- inaurātio
- inaurēs
- inaurītus
- inauro
- inauspicātō
- inauspicātus
- inausus
- inb-
- incaeduus
- incalēsco
- incalfacio
- incallidē
- incallidus
- incaluī
- incandēsco
- incānēsco
- incantātio
- incantātor
- incanto
- incānuī
- incānus
- incapābilis
- incapācitās
- incapāx
- incapistro
- incarnātio
- incarnātus
- incarno
- incarnor
- incassum
- incastīgātus
- incautē
- incautēla
- incautus
- incēdo
- inceleber
- incelebrātus
- incēnātus
- incendī
- incendiārius 1
- incendiārius 2
- incendium
- incendo
- incēno
- incēnsio
- incēnsor
- incēnsum
- incēnsus 1
- incēnsus 2
- incentīvum
- incentor
- incēpī
- inceptio
- incepto
- inceptor
- inceptum
- inceptus 1
- inceptus 2
- incerniculum
- incerno
- incēro
- incertē
- incertitūdo
- incerto 1
- incertō 2
- incertum
- incertus
- incessābilis
- incessāns
- >>
- incant|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Sirvydas 1642
-
Czáruię. Incanto. ćiuſtiju. - Oczárowány, Incantatus, deuotatus, excantatus delinitus. Apićiuſtitas.
-
- Jokantas 1936
- in-canto 1 užkerėti.
- Kuzavinis 2007
- incant|o, āre, āvī, ātum [1. in + canto] 1. vi dainúoti (kur nors) Ap;2. vt užkerė́ti, užbùrti (aliquem Ap; aliquid H)
- incant|o, āre, āvī, ātum [1. in + canto]