- inclūsor
- inclūsus
- inclutus
- incoāctus
- incoctilia
- incoctus 1
- incoctus 2
- incōgitābilis
- incōgitāns
- incōgitantia
- incōgitātus
- incōgito
- incōgnitus
- incōgnōscibilis
- incōgnōsco
- incohātus
- incohibilis
- incoho
- incoinquinātus
- incola
- incolentēs
- incolo
- incolumis
- incolumitās
- incomitātus
- incommeābilis
- incommendātus
- incommodātio
- incommodē
- incommodesticus
- incommoditās
- incommodo
- incommodum
- incommodus
- incommūtābilis
- incomparābilis
- incompertus
- incomplētus
- incompositē
- incompositus
- incomprehēnsibilis
- incōmptus
- inconcessus
- inconcilio
- inconcinnē
- inconcinnitās
- inconcinniter
- inconcinnus
- inconcitus
- inconcussus
- << >>
- incomitāt|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBBLB (5)
- Sirvydas 1642
-
Szczegulny, Incomitatus, ſoliuagus. Pats wienas, ipatus.
-
- Jokantas 1936
- *in-comitātus 3 [ptc. iš comitor] nelydimas, be palydovų.
- Kuzavinis 2007
- incomitāt|us, a, um adj. [2. in + comitor] nepalýdimas, bè palydų̃ (funera Lu); longam ~a vidētur īre viam V (Didonei sapne) ródosi, kàd jì keliáuja ìlgą kẽlią bè palydõvų