- incūso
- incussī
- incussus 1
- incussus 2
- incustōdītus
- incūsus
- incutio
- indāgātio
- indāgātor
- indāgātrīx
- indāgo 1
- indāgo 2
- indaudio
- inde
- indēbitus
- indecēns
- indecenter
- indecentia
- indeceo
- indēclīnābilis
- indēclīnātus
- indecorē
- indecoris
- indecoro
- indecōrus
- indēfatīgābilis
- indēfectus
- indēfēnsus
- indēfessē
- indēfessus
- indēficiēns
- indēfīnītē
- indēfīnītus
- indēflētus
- indējectus
- indēlēbilis
- indēlībātus
- indemnātus
- indemnis
- indemnitās
- indēmōnstrābilis
- indēnūntiātus
- indēplōrātus
- indēprāvātus
- indēprecābilis
- indēprehēnsibilis
- indēprēnsus
- indeptus
- indēsertus
- indēspectus
- << >>
- indecōr|us, a, um
- Būdvardis, 2/1 linksniuotė (taisyklinga), 3 galūnių. Skiemenys: LBLB (4)
- Sirvydas 1642
-
Niepoczćiwy. Inhoneſtus, indecorus, inhonor[us], ſordidus. Newieźliwas. - Nieprzyſtoyny, Jndecens, indecorus, indignus, inconueniens. Nederus, nepriderus.
-
- Jokantas 1936
- in-decōrus 3 (adv. -ē) negražus, bjaurus, nepadorus, netinkamas *forma, *habitus, motus; indecorum est su inf.; subst. indecorae (sc. mulieres).
- Kuzavinis 2007
- indecōr|us, a, um adj. [2. in + decōrus] 1. negražùs, bjaurùs (fōrma T; habitus CR);2. netiñkamas, nèderamas (nōmen Ce); nepadorùs, negarbìngas (genus T)
- indecōr|us, a, um adj. [2. in + decōrus]