- īnfēstus
- īnficētus
- īnficiēns 1
- īnficiēns 2
- īnficio
- īnfidēlis
- īnfidēlitās
- īnfidēliter
- īnfidī
- īnfīdus
- īnfīgo
- īnfimus
- īnfindo
- īnfīnībilis
- īnfīnītās
- īnfīnītē
- īnfīnītio
- īnfīnītīvus 1
- īnfīnītīvus 2
- īnfīnītō
- īnfīnītum
- īnfīnītus
- īnfīrmātio
- īnfīrmitās
- īnfīrmo
- infīrmor
- īnfīrmus
- īnfissus
- īnfit
- īnfitiae
- īnfitiālis
- īnfitiātio
- īnfitiātor
- īnfitior
- īnfīxī
- īnfīxus
- īnflammātio
- īnflammo
- īnflātio
- īnflātius
- īnflātus 1
- īnflātus 2
- īnflecto
- īnflētus
- īnflexī
- īnflexibilis
- īnflexio
- īnflexus 1
- īnflexus 2
- īnflīgo
- << >>
- īnfīrm|o, āre, āvī, ātum
- Veiksmažodis, 1 asmenuotė. Skiemenys: LLA (3)
- Jokantas 1936
īn-fīrmo 1 [infirmus]
a) silpninti, atimti jėgas infirmatus conscientiā scelerum; trop. fidem testis; mea oratio non pertinet ad infirmandum foedus; tormenta ccrrumpit spes, infirmat metus.b) trop. atremti, nuneigti, sugriauti id is ne nutu quidem infirmare conatur; res tam leves, quae vos infirmatis atque tolutis.c) daryti neturinčiu galios, negaliojančiu legem L.
- Kuzavinis 2007
- īnfīrm|o, āre, āvī, ātum vt [īnfīrmus] 1. (su)sil̃pninti, atim̃ti jėgàs (corpus Ce; legiōnēs T);2. prk.1) mãžinti, griáuti; ~āre fidem testis C griáuti pasitikė́jimą liùdininku;2) atrem̃ti, neĩgti (rēs tam levēs C);3) paskélbti negaliójančiu, panaikìnti (lēgem L)
- īnfīrm|o, āre, āvī, ātum vt [īnfīrmus]