- inquināmentum
- inquinātē
- inquinātio
- inquinātus
- inquino
- inquio
- inquīro
- inquīsītē
- inquīsītio
- inquīsītor
- inquīsītus 1
- inquīsītus 2
- inquīsīvī
- inquit
- inr-
- īnsalūber
- īnsalūbris
- īnsalūtātus
- īnsānābilis
- īnsānē
- īnsānia
- īnsānio
- īnsānitās
- īnsānus
- īnsatiābilis
- īnsatiābilitās
- īnsatiābiliter
- īnsatietās
- īnsaturābilis
- īnsaturābiliter
- īnscendo
- īnscēnsio
- īnscēnsus 1
- īnscēnsus 2
- īnsciēns
- īnscienter
- īnscientia
- īnscītē
- īnscītia
- īnscītus
- īnscius
- īnscrībo
- īnscrīptio
- īnscrīptus 1
- īnscrīptus 2
- īnsculpo
- īnsculptus
- īnsecābilis
- īnseco
- īnsecta
- << >>
- īnsatiābil|is, e
- Būdvardis, 3 linksniuotė (taisyklingas būdv. tipas), 2 galūnių. Skiemenys: LBBLBB (6)
- Jokantas 1936
īn-satiābilis, e (adv. -iter) su comp. [satio] a) pass. nepasotinamas, besotis cupiditas veri videndi; avaritiā S, crudelitas; †su gen. sanguinis.b) act. nepasotinąs, neįkyrįs, kuo negalima atsigėrėti pulchritudo, varietas, gaudium.
- Kuzavinis 2007
- īnsatiābil|is, e adj. [2. in + 1. satio] (comp. ~ior C) 1. nepasótinamas, besótis (cupiditās C); sitis ~is CA nenumalšìnamas troškulỹs;2. nepasótinantis; neatsigė̃rimas, nuostabùs (pulchritūdo C)
- īnsatiābil|is, e adj. [2. in + 1. satio] (comp. ~ior C)