- īnsiccābilis
- īnsiccātus
- īnsideo
- īnsidiae
- īnsidiātor
- īnsidior
- īnsidiōsē
- īnsidiōsus
- īnsīdo
- īnsīgne
- īnsīgnio
- īnsīgnis
- īnsīgnītē
- īnsīgniter
- īnsīgnītus 1
- īnsīgnītus 2
- īnsilio
- īnsimulātio
- īnsimulātor
- īnsimulo
- īnsincērus
- īnsinuātio
- īnsinuo
- īnsipidus
- īnsipiēns
- īnsipienter
- īnsipientia
- īnsipio
- īnsisto
- īnsitio
- īnsitīvus
- īnsitor
- īnsitum
- īnsitus
- īnsociābilis
- īnsōlābiliter
- īnsōlātor
- īnsolēns
- īnsolenter
- īnsolentia
- īnsolēsco
- īnsolidus
- īnsolitus
- īnsōlo
- īnsolūbilis
- īnsolūbiliter
- īnsomnia
- īnsomnis
- īnsomnium 1
- īnsomnium 2
- << >>
- īnsipi|ēns, entis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LBBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Głupi, Stultus, delirus, fatuus, excors, vecors, ſtupidus, inſipiens, bardus. Durnas, padukis, paſwaygis.
-
- Jokantas 1936
- īn-sipiēns, entis (adv. -enter) su comp. [sapiens] neišmintingas, neprotingas, kvailas.
- Kuzavinis 2007
- īnsipi|ēns, entis adj. [2. in + 1. sapiēns] (comp. ~entior C, sup. ~entissimus Se) neišmintìngas, neprotìngas, kvaĩlas Pl, C, Se