- integrātio
- integrātor
- integrē
- integrī
- integritās
- integro
- integrum
- integumentum
- intel-
- intellēctio
- intellēctuālis
- intellēctus 1
- intellēctus 2
- intellegēns 1
- intellegēns 2
- intellegenter
- intellegentia
- intellegibilis
- intellego
- intellig-
- Intemeliī
- Intemelium
- intemerandus
- intemerātus
- intemperāns 1
- intemperāns 2
- intemperanter
- intemperantia
- intemperātē
- intemperātio
- intemperātus
- intemperiae
- intemperiēs
- intempestīvē
- intempestīvitās
- intempestīvus
- intempestus
- intemporālis
- intemporālitās
- intemptātus
- intendo
- intēnsē
- intēnsio
- intēnsus
- intentābilis
- intentāmentum
- intentātio
- intentātor
- intentātus 1
- intentātus 2
- << >>
- 1. intemper|āns, antis
- Būdvardis, 3 linksniuotė (tipas su -nt-), 1 galūnės. Skiemenys: LLBL (4)
- Sirvydas 1642
-
Niepowśćiągliwy. Incontinens, intemperans. Neaźuſiturius.
-
- Jokantas 1936
- in-temperāns, antis (adv. -anter) su comp. ir sup. be saiko, be atodairos, aistringas, neapgalvotas homo, adulescens, libertas; fui in te intemperantior, quam debui smarkesnis; non intemperanter concupiscere N ne perdaug aistringai.
- Kuzavinis 2007
- 1. intemper|āns, antis adj. [2. in + temperāns] (comp. ~antior Se, sup. ~antissimus C) 1. nesaikìngas, besaĩkis Ap;2. nesantūrùs, ne(su)sival̃dantis Se;3. nesuval̃domas; paláidas, pasiléidęs C, T
- 1. intemper|āns, antis adj. [2. in + temperāns] (comp. ~antior Se, sup. ~antissimus C)